इत्युक्त्वा भगवानेनं सुरघुं रघुनन्दनययौ स्वमेव रुचिरं माण्डव्यो मौनमण्डलम् || १ ||
ityuktvā bhagavānenaṃ suraghuṃ raghunandanayayau svameva ruciraṃ māṇḍavyo maunamaṇḍalam || 1 ||
English
Having said this, the Lord, the delight of the Raghus, took Suraghu to his own beautiful Maṇḍavya, the realm of silence.
हिन्दी
यह कहकर, भगवान, रघुवंश के आनंद, सुरघु को अपने सुंदर माण्डव्य, मौन के क्षेत्र में ले गए।